Munimatālaṁkāra
nanu yad uktaṁ samvṛtyotpattir iti tatra keyaṁ saṁvṛtir nāma|
(1)
niḥsvabhāveṣv api bhāvato bhāveṣu yā viparītākārādhyāropiṇī bhrāntā
buddhiḥ sā saṁvṛtir ucyate| saṁvriyate cchādyata ivāsyām anayā vā tattvam
iti kṛtvā| tathā coktaṁ sūtre-
bhāvā jāyanti saṁvṛtyā paramārthe niḥsvabhāvakāḥ|
niḥsvabhāveṣu yā bhrāntiḥ sā tathyāsaṁvṛtir matā||
iti| tadbhavatvād vā sarva etadupadarśitā vyalīkā bhāvāḥ sāṁvṛtā
ucyante| sā cānādivibhramavāsanāparipākavaśād asato bhāvato bhāvān
sata ivopadarśayanty upajāyate sarvaprāṇabhṛtāṁ yatas tasmād
abhiprāyavaśāt sarva evālīkarūpā bhāvāḥ saṁvṛtisanta ucyante| na
punar eṣāṁ bhāvato bhāvarūpatvam, yathāpratibhāsam atattvāt|
nāpi śaśaviṣāṇavad atyantābhāvarūpatā, avicāraramaṇīyākāreṇa
pratibhāsanāt||
tathā hi māyāpuruṣādau yad bhrāntajñānasamaṁgibhir narair avasthāpitaṁ
(2)
rūpam, tadvat sarvapadārtheṣu yad alīkākārajñānasamāropitaṁ
tat saṁvṛtisatyam iti vyavahriyate| tatraiva ca māyāpuruṣādau
yathānupaplutavijñānair avasthāpitaṁ rūpaṁ tadvat sarvapadārthānāṁ
yat samyakpramāṇapariniścitaṁ rūpaṁ tat paramārthasatyam||
yathā ca bhrāntābhrāntajñānavyavasthāpitarūpasaṁvṛtiparamā-
rthasatyadvayāśrayāt taimirikādyupalabhyeṣu keśādiṣu vijñānavādināṁ
ca grāhyagrāhakākāradvaye saṁvṛtyā sattvaṁ paramārthenāsattvam
ityādivyavasthā pekṣābhedān na virudhyate, tadvat sarvapadārtheṣu||
ato yathoktabhrāntirūpā saṁvṛtir ajanmano'pi bhāvato bhāvān
jāyamānān ivopadarśayati yatas tena tadāśrayavaśāt saṁvṛtyotpadyante
bhāvā ity ucyate| paramārthatas tu notpadyante||
aviparītārthaviṣayatvāt sarvam eva samyakśrutacintābhāvanā-
mayaṁ jñānaṁ paramārtham ucyate| paramo'syārtha iti kṛtvā||
sākṣātpāraṁparyakṛtas tu viśeṣaḥ| tadvaśād ete sarvabhāvā anutpannā
eva pratīyante| samyagjñānasaṁsiddho naiṣām utpāda ity uktaṁ bhavati||
avicāro vā saṁvṛtiḥ| tathā hy aviparītatattvanidhyānapravṛttasamyak-
pramāṇabalabhāvinī cintāmayī prajñā tathā bhāvanāmayy api
sākṣāttattvārthānuvicāritayā tanniṣyandatayā vā vicāra ucyate|
tathārthaparāṅmukhaṁ tu sarvam eva tadviparyayād alīkākāropagrāhi
jñānam avicāraḥ| na tu nirvikalpakaṁ jñānaṁ nāpi vicārābhāvamātram|
(3)
atas tatprasiddharūpatvāt sarva evālīkarūpo bhāvaḥ sāṁvṛtaḥ||
atha vā lokapratītiḥ saṁvṛtiḥ| sarvalokaprasiddhasya sarvasyaivārthasya
sāṁvṛtatveneṣṭatvāt| na ca sarvo'rtho'pi sarvasyaivendriyasya gocaraḥ
kasyacid eva kaiścid īkṣaṇāt||
ato'tyantaparokṣasya sarvākārapratiniyatakarmaphalāder vyavasthā
sarvajñajñānata evānyasya punar itarajñānato'pi||
yat punaḥ kaiścic chāstrakāraiḥ pratītim ullaṁghya bhāvānāṁ
nityādirūpam upakalpitaṁ tat mithyāsaṁvṛtisad ucyate| pratītito'pi
tasyāsattvāt| yat punaḥ pratītyanusārataḥ prakalpitam, yathā- nāstīha
sattva ātmā ca dharmās tv ete sahetukā iti, tat tathyasaṁvṛtisad ucyate|
tena saty apy ekatra vastuni śāstrakārāṇām anekarūpavyārope vastuno na pa-
rasparaviruddhānekasvabhāvatāprasaṅgaḥ||
māyārtho vā saṁvṛtyarthaḥ| asatyārtho māyārthaḥ| bhrāntajñānarūpe
'pi ca māyārthe jñānasya na vastutāprasaṅgaḥ| alīkākāropagraheṇa tasya
bhāsanāt, satyālīkarūpayoś ca parasparaviruddhatvāt| tenālīkarūpatāyā
api satyatāpatter na bhrāntatā jñānasya bhāvet| nāpi citrarūpatā
virodhāt||
bhrāntatve vāsatyarūpatāyā apy alīkatvān na jñānasya satyatā bhavet|
sarvātmanā tayoḥ parasparam anānātvād ekasyāṅgāṅgibhāvāsaṁbhavāt|
(4)
ato jñānasyāpy alīkatvād antarjñeyanayād asya mahān viśeṣaḥ||
śabda mātraṁ saṁvṛtir ity anabhijñāḥ| na hi śabdamātraṁ saṁvṛtir iti
kasyāpi saugatasya matam| yad api-
nāmamātram idaṁ sarvaṁ saṁjñāmātre pratiṣṭhitam|
abhidhānāt pṛthagbhūtam abhidheyaṁ na vidyate||
iti sūtre'bhihitam, tatrāpi ye vastubhūtam evābhidhānam abhidheyaṁ
ca tatpṛthagbhūtam api kalpayanti tanmatapratiṣedhāya
kalpanāpratiṣṭhitatvam evābhidhānābhidheyayor upadarśitam| saṁjñā hy
atra kalpanā| kalpanārūpam evābhidhānaṁ nāmaśabdenābhipretam| na
tu śrotrajñānapratibhāsy arthasyāvācakatvāt| tanmātratve ca viśvasya
rūpādivaicitryapratibhāso na bhavet| nāpi skandhādivya vasthā||
yathā ca bahuṣu māyānareṣu naro nara iti sāmānyākārarūpaḥ kalpitaḥ
śabdārtho vyavasthāpyate, tathā paramārthāsvabhāveṣv api bhāveṣu
paramārtho'py adhyāropitarūpeṇa kathyamānaḥ saṁvṛtir eva bhavet, tasya
sarvaprapañcātikrāntatvāt| tathā coktaṁ sūtre-
yadi devaputra paramārthataḥ paramārthasatyaṁ
kāyavāṅmanasāṁ viṣayabhāvam āgacchen na paramārthasatyam
iti saṁkhyāṁ gacchet saṁvṛtisatyam eva tad bhavet| api tu
(5)
paramārthataḥ paramārthasatyaṁ sarvavyavahārātikrāntam|
iti||
kṣaṇikatvaṁ vā bhāvānāṁ saṁvṛtiḥ| teṣāṁ calātmanāṁ sarvabhāvānāṁ
yā māyāvat prakṛtiniḥsvabhāvatālakṣaṇā śūnyatā sa paramārthaḥ,
sarvatathāgatānām utpādānutpādayor api sarvakālam adhiṣṭhitatvān nityaḥ||
(6)